Kas ir ESG?

A ilgtspējība un sociālā atbildība kļūst arvien svarīgāka loma uzņēmumu darbībā. ESG (Vides, Sociālie, Pārvaldības) pieeja nav tikai globālo tendences un patērētāju prasību diktēta nepieciešamība, bet arī uzņēmumu ilgtermiņa panākumu atslēga. ESG principu integrācija ir svarīga ne tikai ētikas, bet arī juridiskā un finanšu aspektā, jo daudzās pasaules valstīs tiek ieviesti arvien stingrāki likumi, kas regulē uzņēmumu vides, sociālās un pārvaldības praksi.

Kāpēc ESG ir svarīgs uzņēmumiem?

ESG sastāv no trim galvenajām jomām:

1. Vide (Environmental): Vides faktori, kas koncentrējas uz ekoloģiskā ietekmes samazināšanu, ko rada uzņēmumi. Šeit ietilpst energoefektivitāte, oglekļa pēdas samazināšana, ilgtspējīgu resursu izmantošana un atkritumu apsaimniekošana.

2. Sabiedrība (Social): Sociālie faktori koncentrējas uz darbinieku tiesībām, ieguldījumu kopienās un vienlīdzības jautājumiem. Uzņēmumiem jāņem vērā darba vietu daudzveidība, ētiskie principi, cilvēktiesības un atbildīga saziņa ar vietējām kopienām.

3. Pārvaldība (Governance): Pārvaldības faktori attiecas uz uzņēmumu vadības struktūru, lēmumu pieņemšanu un caurredzamību. Ētiskas biznesa prakses, finanšu regulējuma ievērošana un akcionāru tiesību aizsardzība viss veicina uzņēmuma uzticamības un ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu.

Juridiskās prasības un ESG

ESG nav tikai uzņēmumu brīvprātīga izvēle, bet arī likumdošanas vide arvien vairāk mudina tos darboties ilgtspējīgi.

No 2024. gada Eiropas Savienībā, piemēram, ES nodokļu klasifikācijas regula un Vides un sociālās ziņošanas direktīva (CSRD) nosaka stingrākas ziņošanas prasības lielajiem uzņēmumiem, kuros detalizēti jāziņo par ESG pieejas piemērošanu.

1. ES nodokļu klasifikācijas regula: ES nodokļu klasifikācijas mērķis ir nodrošināt vienotu un caurredzamu sistēmu ilgtspējīgu ekonomisko darbību noteikšanai. Uzņēmumiem jāparāda, kā viņu darbības atbilst vides ilgtspējības principiem un vai šīs darbības atbilst likumdošanas kritērijiem.

2. Vides un sociālās ziņošanas direktīva (CSRD): ES jaunā ziņošanas regulējuma dēļ uzņēmumiem ir obligāti jāsniedz detalizēta informācija par ESG tēmām savos finanšu pārskatos. Lielajiem uzņēmumiem no 2024. gada katru gadu jāsniedz detalizēta informācija par viņu sasniegtajiem ilgtspējības mērķiem un to izpildi.

3. ES caurredzamības regulējumi: Lai palielinātu uzņēmumu caurredzamību, ES ir ieviesusi dažādus regulējumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka investoriem un patērētājiem ir vieglāk piekļūt ESG aspektiem uzņēmumu informācijai. Šāda veida regulējumi palīdz nodrošināt, ka uzņēmumi ziņo ne tikai par finanšu, bet arī par ilgtspējības sniegumu.

Uz ko attiecas ESG?

Jaunais likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī attiecībā uz šādām uzņēmējdarbībām, kurām ir juridiskā adrese Ungārijas teritorijā:

1. Lielie uzņēmumi, kas kvalificējas kā sabiedrības interešu subjekti, kuru iepriekšējā finanšu gadā bilances datumā vismaz divi no trim šādiem rādītājiem pārsniedza šādas robežvērtības:

bilances kopsumma 10 000 miljonus forintu,
gada neto apgrozījums 20 000 miljonus forintu,
vidēji nodarbināto skaits 500 cilvēku;

2. liels uzņēmums, kurā iepriekšējā finanšu gadā bilances datumā vismaz divi no trim šādiem rādītājiem pārsniedza šādas robežvērtības:

bilances kopsumma 10 000 miljonus forintu,
gada neto apgrozījums 20 000 miljonus forintu,
vidēji nodarbināto skaits 250 cilvēku; un

3. mazo un vidējo uzņēmumu, kas kvalificējas kā sabiedrības interešu subjekti.

Kamēr iepriekš minētās robežvērtības attiecas uz tiem, kuriem ir pienākums veikt ilgtspējības mērķiem atbilstošu pārbaudi, ilgtspējības ziņošanas pienākumu loku noteiks arī grozītais grāmatvedības likums, kas būs nedaudz atšķirīgs no iepriekš minētā.

Sabiedrības interešu subjekti ir tie uzņēmēji, kuru pārdošanai piedāvātās vērtspapīri ir pieņemti tirdzniecībai kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm regulētajā tirgū, kā arī visi citi uzņēmēji, kurus likums kvalificē kā sabiedrības interešu subjektus (piemēram, daži apdrošinātāji, bankas).

Organizācijām, kuras nesasniedz noteiktās robežvērtības, arī ir jāatbilst prasībām, ja tās brīvprātīgi vai līgumā apņemas sniegt ESG datu pakalpojumus saskaņā ar ESG likumu, vai ja likums šīm organizācijām nosaka ESG datu sniegšanu kā obligātu. ESG likuma darbības joma attiecas arī uz ESG sertificētājiem, ESG konsultantiem, uzņēmumiem, kas tirgo un ražo ilgtspējības programmatūru, kā arī uz iestādēm, kas apmāca ESG konsultantus.

Jaunais ESG likums būtībā nosaka obligātās uzņēmumu ilgtspējības pārbaudes pienākumus uzņēmumiem, kas ietilpst tā darbības jomā, kamēr grozītais grāmatvedības likums noteiks pienākumus attiecībā uz ilgtspējības ziņošanu.

ESG noteikumus satur 2023. gada 22. decembrī publicētajā 187. numurā Ungārijas Vēstnesī publicētais 2023. gada CVIII. likums, kas attiecas uz ilgtspējīgu finansējumu un vienotu uzņēmumu atbildību, ņemot vērā vides, sociālās un sociālās aspektus, kā arī par uzņēmumu sociālās atbildības noteikumiem un ar to saistīto citu likumu grozījumiem.

ESG kā tirgus priekšrocība

Atbilstoši normatīvajām prasībām ESG ņemšana vērā nodrošina uzņēmumiem vairākas tirgus priekšrocības. Tajā ekonomiskajā vidē, kas arvien vairāk balstās uz ilgtspēju, uzņēmumi, kas veiksmīgi piemēro ESG principus, spēj nostiprināt savu konkurences priekšrocību.

– Investoru Interese: Investori arvien vairāk pieņem lēmumus, ņemot vērā ESG kritērijus. Uzņēmumi, kas ir apņēmušies ievērot ESG, ir pievilcīgāki atbildīgiem investoriem, kuri ilgtermiņā vēlas veikt ilgtspējīgas un peļņu nesošas investīcijas.

– Klientu Apziņa un Zīmola Veidošana: Patērētāji arvien vairāk pieņem lēmumus par pirkumiem, balstoties uz ESG principiem. Sociālā atbildība un vides apziņa sniedz uzņēmumiem iespēju veidot spēcīgu zīmolu un izveidot lojālu pircēju bāzi.

– Regulatīvo Risku Samazināšana: Uzņēmumi, kas ņem vērā ESG aspektus, vieglāk pielāgojas nepārtraukti mainīgajai normatīvajai videi. Juridiskās atbilstības nodrošināšana ne tikai pasargā uzņēmumus no sodiem, bet arī veicina nevainojamu darbību.

Kā uzņēmumi var integrēt ESG?

Uzņēmumiem veiksmīga ESG principu piemērošana nodrošina ne tikai juridiskas un finansiālas priekšrocības, bet arī veicina ilgtspējību ilgtermiņā. Nākamie soļi var palīdzēt integrēt ESG domāšanu:

1. ESG Stratēģiju Izstrāde: Uzņēmumiem jānosaka skaidri un izmērāmi ESG mērķi un jāiekļauj tie savās ilgtermiņa biznesa stratēģijās.

2. Regulatīvo Prasību Ievērošana: Lai nodrošinātu atbilstību likumdošanas prasībām, ieteicams meklēt ekspertu palīdzību ziņošanas pienākumu izpildē un ESG stratēģijas izstrādē.

3. Caurspīdīgums un Komunikācija: Uzņēmumiem skaidri un regulāri jākomunicē savi ESG rezultāti sabiedrībai, investoriem un klientiem, lai stiprinātu savu uzticamību un veidotu uzticību.

Secinājums

ESG nav tikai uzņēmumu atbildīgas darbības pamats, bet arī atbilstība likumdošanai, konkurences priekšrocību iegūšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana ir būtiska. Uzņēmumiem ESG principu piemērošana nodrošina ne tikai atbilstību juridiskajām prasībām, bet arī piedāvā ilgtermiņa finansiālas un reputācijas priekšrocības. Uzņēmumi, kas laikus pielāgo ESG, spēs nodrošināt ilgtspējīgu nākotni un veiksmīgu darbību globālajā ekonomikā.

ESG un videi draudzīgi tīrīšanas līdzekļi

Kā zaļā tīrīšana ietekmē ESG punktu aprēķinu?

Zaļās tīrīšanas prakses ieviešana pozitīvi var ietekmēt uzņēmuma ESG punktu skaitu, samazinot vides ietekmi, veicinot sociālo atbildību, demonstrējot labas pārvaldības praksi un pierādot apņemšanos attiecībā uz ilgtspējīgām un ētiskām praksēm.

Zaļo tīrīšanas pakalpojumu ietekme uz ESG punktiem

Zaļā tīrīšana pozitīvi var ietekmēt uzņēmuma ESG (vides, sociālo un pārvaldības) novērtējumu, jo tā veicina vides un sociālo faktoru iekļaušanu ESG punktu aprēķināšanā.

Vides faktori: Zaļās tīrīšanas prakses izmanto videi draudzīgus produktus un metodes, kas samazina kaitīgo ķīmisko vielu un atkritumu daudzumu. Tas var samazināt uzņēmuma oglekļa pēdas nospiedumu, mazinot gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī taupot ūdeni un enerģiju, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Sociālie faktori: Zaļajai tīrīšanai var būt sociālas priekšrocības, piemēram, tā var radīt veselīgāku un drošāku darba vietu darbiniekiem. Kaitīgo ķīmisko vielu un atkritumu samazināšana, kā arī ilgtspējīgas vides nodrošināšana var būt izdevīga arī plašākai sabiedrībai.
Pārvaldības faktori: Regulāra zaļās tīrīšanas programma pierāda uzņēmuma apņemšanos par atbildīgu pārvaldību, jo tā parāda, ka uzņēmums veic pasākumus, lai minimizētu vides ietekmi un nodrošinātu darbinieku un citu telpu lietotāju drošību un veselību.

Vide un veselība

Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir būtiski sabiedrības veselības nodrošināšanai. Tomēr to lietošana var negatīvi ietekmēt vidi un cilvēku veselību. Komerciālo tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu toksiskās sastāvdaļas var pakļaut tīrīšanas personālu un citas iestādes lietotājus koncentrētiem savienojumiem, kas var izraisīt ādas un acu kairinājumu, elpošanas problēmas un retos gadījumos pat nāvi.

Tāpat tradicionālajos tīrīšanas līdzekļos izmantotie daži virsmaktīvās vielas lēni sadalās vai pārvēršas toksiskākos, noturīgākos un bioakumulatīvos ķīmiskos savienojumos, kas var apdraudēt ūdens dzīvo dabu. Līdzīgi, fosfora vai slāpekļa sastāvdaļas var veicināt ūdenstilpņu barības vielu slodzi, kas negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti.

Turklāt ir bažas, ka tīrīšanas līdzekļos esošie volatīlie organiskie savienojumi (VOC) var ietekmēt iekštelpu gaisa kvalitāti un veicināt smoga veidošanos ārējā gaisā.

Tāpēc ir svarīgi izmantot tādus tīrīšanas līdzekļus, kuriem ir zema VOC satura un minimāla ietekme uz vidi. Tas ļaus minimizēt tīrīšanas līdzekļu potenciāli kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Sociālā taisnīgums

Zaļās tīrīšanas prakses var uzlabot darba vietas vienlīdzību, radot veselīgāku un drošāku vidi visiem darbiniekiem.

Zaļie tīrīšanas līdzekļi un prakses dod priekšroku netoksisku un videi draudzīgu materiālu izmantošanai, kas var samazināt veselības problēmu un slimību risku, kas nepamatoti lielā mērā skar marginalizētās kopienas.

Veicinot drošāku un veselīgāku darba vidi, zaļā tīrīšana var arī samazināt darbinieku ņemto slimības atvaļinājumu skaitu un veicināt lielāku produktivitāti, kas ir izdevīgi visiem darbiniekiem, neatkarīgi no sociāli ekonomiskā fona.

Tāpat videi draudzīgu prakses veicināšana var palīdzēt samazināt tīrīšanas līdzekļu negatīvo ietekmi uz zemu ienākumu un minoritāšu kopienām, kuras bieži nepamatoti lielā mērā skar piesārņojums un toksiskie atkritumi.

Uzņēmumu vadība

Zaļo tīrīšanas praksi ieviešana vairākos aspektos parāda atbildīgu uzņēmumu vadību.

Samazinot tīrīšanas līdzekļu kaitīgo ietekmi uz vidi, tiek parādīta apņemšanās attiecībā uz vides uzraudzību. Izmantojot netoksiskus un videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, organizācijas var samazināt savu oglekļa pēdu un veicināt ilgtspējību.
Pierāda apņemšanos attiecībā uz sociālo atbildību. Izmantojot netoksiskus un videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, organizācijas var veicināt savu darbinieku un plašākas sabiedrības veselību un drošību. Tas var palīdzēt samazināt tīrīšanas līdzekļu negatīvo ietekmi uz zemu ienākumu un marginalizētām kopienām, kuras bieži vien proporcionāli vairāk skar piesārņojums un toksiskie atkritumi.
Veicinot caurredzamību un atbildību, tiek parādīta apņemšanās attiecībā uz ētisku pārvaldību. Ieviešot atbilstošu marķēšanu un apmācību, organizācijas var nodrošināt, ka darbinieki un sabiedrība ir informēti par tīrīšanas līdzekļu vides un veselības ietekmēm. Tas var veidot uzticību ieinteresētajām pusēm un veicināt lielāku atbildību.

Vienkārši veidi, kā ieviest zaļu darba vietas tīrīšanu

Atkritumu un vides ietekmes samazināšanas metodes ietver augstu tīrīšanas standartu uzturēšanu, kā arī sekojošo īstenošanu:

Atkārtoti lietojami tīrīšanas rīki: Izvēlieties atkārtoti lietojamus rīkus, nevis vienreizējās lietošanas tīrīšanas līdzekļus. Izveidojiet nomas programmu mopiem, veikalu dvieļiem un mikrošķiedras dvieļiem vākšanai un mazgāšanai. Šī pieeja samazina atkritumus un saistītās izmaksas.
Atšķaidījuma kontroles sistēmas: Pārmērīga ķīmisko vielu lietošana var bojāt virsmas, iekārtas, cilvēkus un vidi. Atšķaidījuma kontroles sistēmas dozē nepieciešamo ķīmisko vielu daudzumu, samazinot atkritumus un uzlabojot tīrīšanas rezultātus.
Inteliģenti papīra dvieļu dozatori: Tradicionālie papīra dvieļu dozatori rada liekus atkritumus. Pārejiet uz regulējama garuma automātiskajiem dozatoriem, kas samazina lieku papīra dvieļu lietošanu.
Paklāji: Ieejās novietotie, staigājamie paklāji palīdz uztvert netīrumus un gružus, tādējādi samazinot biežas tīrīšanas un ķīmisko vielu lietošanas nepieciešamību.
Produkti un pakalpojumi: Iestāžu vai uzņēmumu vadītāji var veikt būtiskus soļus, izmantojot un pieprasot speciālām prasībām atbilstošus tīrīšanas līdzekļus un pakalpojumus, lai nodrošinātu atbilstību ESG regulējumiem.

ESG un Ziemeļu gulbis

Kā viena no vissmagākajām vides aizsardzības sertifikācijām, Ziemeļu Gulbja ekomarķējumu var saņemt tikai tādi produkti un pakalpojumi, kas atbilst ambiciozajiem vides aizsardzības prasībām.

Ziemeļu Gulbja ekomarķējums novērtē produkta pilnu ražošanas procesu. Tas ņem vērā arī kaitīgo vielu emisiju ražošanas laikā, kā arī enerģijas un ūdens patēriņu.

Ar tā palīdzību jūs varat izvēlēties vispiemērotāko produktu. Ja izvēlaties produktu ar Gulbja marķējumu, jūs aizsargājat dabu un vidi.

Arī jūs varat taupīt Zemes resursus, izvēloties produktus ar Ziemeļu Gulbja ekomarķējumu un parādīt, ka rūpējaties par nākotni. Videi draudzīgs produkts ir labāks dabai. Labāks jums.